Šī klipa priekšpusē ir redzams ļoti jauna zēna kapa attēls. Viņu sauc par Banksu, kurš bija 16 gadus vecs (meloja par savu vecumu), kad viņš nomira Otrajā pasaules karā. Un, apskatot šo, man radās netaisnības sajūta. Šī sajūta man rodas arī tad, kad es redzu un lasu ziņojumus par nākamo periodu, kurā ārstiem jāpieņem lēmumi par dzīvību un nāvi. Esmu pārliecināts, ka viņi izdarīs lēmumu, kas atbilst cilvēka cieņai. Tiks ņemtas vērā arī tādas prioritātes kā izdzīvošanas iespējas un varbūt vecums.

Šim zēnam Banksam bija 16 gadi, kad viņš nomira. Nav šaubu, ka viņš neizvēlējās nomirt tik jauns. Tomēr viņš nomira. Vai tā ir viņa paša vaina? Viņš izvēlējās piedalīties tajā laikā notiekošajā starp cilvēkiem. Brīvība. Dzīvo brīvībā.

Es stāvēju pie viņa kapa, kas atrodas vismazākajā Normandijas kapsētā, kas veltīta mūsu atbrīvošanai.

Es atgūstu šo netaisnības sajūtu un izjūtu līdzjūtību ārstiem, kuriem ir jāizdara izvēle. Man patīk būt priekšā ārstiem. Lai gan es vēl neesmu īsti vecs, es nevēlos nevienu iedziļināt šajā dilemmā. Esmu laimīga, un, ja es citādi nevaru rīkoties, gribu mirt laimīga.

HOLLANDE

Op de voorkant van deze clip zie je een foto van het graf van een wel zeer jonge jongen. Genaamd Banks, 16 jaar jong (gelogen over zijn leeftijd) toen hij II pasaules kara stihijā. En gevoel van onrechtvaardigheid kreeg ik toen ik hier naar keek. Het gevoel krijg ik ook als ik berichten zie en en lees voor de komende tijd waarin artsen moeten gaan beslissen over leven en dood. Ikreiz, kad tiek pārvērtēts dat ze keuzes zullen maken die oververeenstemming zijn met de menselijk waardigheid. Prioriteiten zoals kans op overleven, misschien wel een leeftijd. 

Deze jongen Banks bija 16 jaar toen hij stierf. Hij zal ongetwijfeld niet hebben gekozen om zo jong te sterven. Maar toch stierf hij. Eigen Schuld? Hij koos om me te doen aan wat toen leefde onder de mensen. Vrijheids. Paredzēts vrijheid.

Ik stond aan zijn graf, dzelgen op het kleinste kerkhof on Normandië, gewijd aan onze bevrijding. 

Katru dienu, kad mēs tikāmies pie mums, mēs tikāmies pie mums. Ik ben de artsen graag voor. Hoewel ik nog niet echt oud ben, wil ik niemand in dat dilemma storten. Ik ben gelukkig en als het dan niet anders kan wil ik gelukkig sterven.

Tulkojums Pīters Vogels

Komentāri (0)

Šeit vēl nav komentāru

Atstājiet savu komentāru

  1. Komentāra ievietošana kā viesis.
Pielikumi (0 / 3)
Kopīgojiet savu atrašanās vietu