Tagad, kad Ziemassvētkos pirmo reizi esam vieni (ti, tikai Hilke un es), šī dziesma nāk uzpeldoša. Koronas dēļ mēs nevaram viens otru apciemot. Jā tu vari. Bet tad jūs, iespējams, satraucat rūpes, kuras jau cīnās, ar sausu koku. Un mēs to nevēlamies.
Melanholijas un ilgas dziesma, kurā ietilpst divi mani bērni, kurus es neredzēju daudzus gadus. Tehniski runājot, to sauc par “dumjiem tēviem”. Arī es esmu samierinājusies ar to. Paliek melanholijas un ilgas melodija. Ne no izmisuma.
